Dārgmetālu tirgus pārskats – decembris 2019./janvāris 2020.

• 9. janvārī tika publicēti ES darba tirgus dati, bezdarba līmenis, kā prognozēja analītiķi, saglabājās 7,5% līmenī. Augsts bezdarba līmenis joprojām ir Eiropai nozīmīga problēma. Neskatoties uz pakāpenisko bezdarba līmeņa pazemināšanos, tas saglabājas augsts. Vēlāk tajā pašā dienā ar runu uzstājas Anglijas Bankas vadītājs Marks Kērnijs, kurš skaidri licis saprast, ka bankas valde ir gatava nepieciešamības gadījumā pazemināt procentu likmes. Jau iepriekš 2 no 9 komitejas locekļiem balsoja par likmju samazināšanu. Pašlaik refinansēšanas likme ir aptuveni 0,75% un nedod iespēju daudzkārt samazināt likmi, taču banka ir gatava nepieciešamības gadījumā vismaz divkāršot aktīvu pirkšanas apjomus.
• 10. janvārī tika publicēti ASV un Kanādas darba tirgus dati. Kā analītiķi bija gaidījuši, ASV bezdarba līmenis saglabājās 3,5%. Dati par nodarbināto skaita izmaiņām nelauksaimniecības ekonomikas nozarē izrādījās sliktāki par prognozētiem, un sastādīja vien 145 tūkstošus, salīdzinot ar 256 tūkstošiem iepriekš.
  Bezdarba līmenis Kanādā ievērojami samazinājās no 5,9% līdz 5,6%, kas izrādījās labāks par prognozētiem 5,8%. Arī nodarbināto skaits pieauga par 35,2 tūkstošiem, salīdzinot ar 71,2 tūkstošu samazinājumu mēnesi iepriekš.
• 14 janvārī, pieaugot pieprasījumam pēc riskantākiem aktīviem, samazinājās dārgmetālu cenas, ņemot vērā akciju tirgus pieaugumu un cerības uz daudz mierīgāku tirdzniecības līguma parakstīšanas norisi starp Ķīnu un ASV.
• 15. janvārī tika publicēts pirmā posma nolīguma teksts starp Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Nolīgums nosaka pirkumu apjomu, apraksta intelektuālā īpašuma aizsardzības mērķus, kā arī iespēju izbeigt šo nolīgumu.
• 23. janvārī tika publicēts Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas komitejas lēmums. Kā jau tika prognozēts, izmaiņas nesekoja. Saskaņā ar ECB pārstāvju komentāriem: likmes saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī vēl ilgāku laiku, līdz inflācijas līmenis pietuvosies mērķa vērtībām.
• 29. janvāris – Federālo rezervju sistēmas lēmums par procentu likmēm: vienbalsīgi (10 pret 0) tika nolemts saglabāt pašreizējos naudas piedāvājuma-kredītu politikas nosacījumus. Saskaņā ar komentāriem, komiteja uzskata par lietderīgu saglabāt pašreizējos nosacījumus lai sasniegtu 2% inflācijas līmeņa mērķlielumu un saglabāt ekonomisko izaugsmi.
• 30. janvārī tika publicēts Anglijas Bankas lēmums par procentu likmēm. Kā prognozēja vairums analītiķu, likmes nemainījās, taču atkal pastāv mājieni, ka šogad sekos politikas mīkstināšana.
• Apkopojot notikumus janvārī, jāatzīmē, ka nenoteiktība pieaug vienlaikus ar pārkarsētiem tirgiem. Jebkurš no šiem faktoriem palielinās pieprasījumu pēc droša patvēruma aktīviem un izvairīšanos no riska. Pašlaik galvenie faktori, kuriem būtu jāpievērš uzmanība, ir:
  – ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos;
  – pirmā posma nolīguma parakstīšana starp ASV un Ķīnu;
  – Brexit un vienošanās process par Anglijas izstāšanos no ES nosacījumiem;
  – katastrofas Austrālijā, kurās vairāk nekā miljards dažādu dzīvnieku gāja bojā un nodega puse no kontinenta meža platības;
  – Koronavīrusa uzliesmojums Ķīnā, kam sekoja epidēmijas epicentra karantīna.
  Visi iepriekš minētie faktori un notikumi spēcīgi ietekmē vērtspapīru, dārgmetālu un valūtu tirgus.

• 3. decembrī zelta un sudraba cenas pieauga saistībā ar ASV tirdzniecības kara situācijas eskalāciju. Donalds Tramps ir pastiprinājis saspīlējumu ar Ķīnu, kā arī ar Brazīliju un Argentīnu. Tramps ziņoja, ka tirdzniecības nolīgumu ar Ķīnu varētu atlikt līdz pat prezidenta vēlēšanu noslēgumam (2020. gada novembrī). Tāpat bija paziņots par tarifu tūlītēju stāšanos spēkā tērauda un alumīnija importam no Argentīnas un Brazīlijas.
• 6. decembrī tika publicēti ASV darba tirgus dati. Vēsturiski datiem par nodarbinātību un bezdarba līmeni ir spēcīga ietekme uz visiem tirgiem (ārvalstu valūtas, preču un akciju). Rādītāji pārsniedza cerības, tas nostiprināja ASV dolāru un pazemināja pieprasījumu pēc drošu patvērumu valūtām. Bezdarba līmenis no jauna samazinājās līdz 3,5%, analītiķi cerēja, ka saglabāsies 3,6% līmenī. Arī dati par nodarbinātību ekonomikas nelauksaimnieciskajās nozarēs uzrādīja ievērojami lielāku pieaugumu nekā to bija gaidījuši analītiķi, un tas sastādīja 256 tūkstošus (analītiķi gaidīja pieaugumu tikai par 180 tūkstošiem). Arī pagājušajā mēnesī nopublicētais rādītājs tika pārskatīts no 128 tūkstošiem līdz 156 tūkstošiem
• 11. decembrī visu uzmanību piesaistīja monetārās politikas federālo rezervju sistēmas lēmums. FRS 2019. gadā atkārtoti pazemināja refinansēšanas likmes, lai stimulētu ekonomiku. Pēdējā FRS sanāksmē 2019. gadā komiteja nolēma atstāt likmes pašreizējā līmenī. Jāatzīmē, ka lēmums tika pieņemts vienbalsīgi, visi 10 komitejas locekļi vienojās, ka šobrīd papildu stimuls nav vajadzīgs.
• 12. decembrī tika publicēts Eiropas Centrālās bankas lēmums par monetāro politiku. Kā bija sagaidāms, nekādas izmaiņas nesekoja. Ir vērts atzīmēt, ka turpinājumā tam sekoja jaunā ECB priekšsēdētājas Kristīnas Lagardes pirmā preses konference. Lagarde amatā stājās tikai novembrī un ņemot vērā faktu, ka viņa iepriekš nebija strādājusi ECB, un, neraugoties uz pieredzi Starptautiskajā valūtas fondā, kā arī uz pieredzi darbam ministra amatā Francijā, viņai būtu nepieciešams laiks, lai pilnībā iegremdētos visos iekšējos procesos un izveidot turpmāko attīstības plānu.

2019. gada pēdējās nedēļās dārgmetāli ir nostiprinājušies, turpinoties neskaidrībai jautājumā par Ķīnas un Amerikas Savienoto Valstu tirdzniecības nolīgumu.

Apkopojot rezultatus par 2019. gadu, ir vērts atzīmēt pārliecinošu dārgmetālu cenu pieaugumu. No gada nozīmīgākajiem notikumiem jāatzīmē:

– globālā ekonomikas lejupslīde;

– svarīgāko pasaules ekonomiku makroekonomisko rādītāju samazināšanās;

– daudzu centrālo banku naudas piedāvājuma-kredītu politikas mīkstināšana: Eiropas Centrālā banka (samazināja depozītu likmi līdz rekordzemam līmenim), Federālās rezerves (3 reizes), Austrālijas Rezervju banka (3 samazinājumi kopumā par 0,75%) un Jaunzēlandes Rezervju banka (2 samazinājumi par 0,75% kopumā);

– Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un konservatīvās partijas pārstāvja Borisa Džonsona ievēlēšana premjerministra amatā;

– ASV tirdzniecības karš ar Ķīnu un nespēja atrast kompromisu situācijas risinājumam.