Tavex vietne (Tavex SIA) izmanto sīkdatnes, lai sniegtu jums pielāgotu informāciju par pakalpojumiem, kā arī uzlabotu tīmekļa vietnes darbību. Ja piekrītat, nospiediet “Piekrist visām sīkdatnēm”. Ja vēlaties pārvaldīt savu izvēli, nospiediet “Pārvaldīt sīkdatnes”. Jūsu izvēle tiks saglabāta 60 nedēļas.
Izvēlieties, kuras sīkdatnes ļaut izmantot šai vietnei:
Uzmanību! Dažas sīkdatnes ir nepieciešamas šīs tīmekļa vietnes darbībai. Šīs sīkdatnes tiek apstrādātas, pamatojoties uz mūsu leģitīmajām interesēm, tāpēc netiek lūgta lietotāja piekrišana. Plašāka informācija ir pieejama mūsu Sīkdatņu politika.
Amerikas Savienotajās Valstīs beidzot ir notikušas prezidenta vēlēšanas. Amerikāņi devās uz vēlēšanu iecirkņiem, lai nobalsotu par bijušo prezidentu Donaldu Trampu vai pašreizējo viceprezidentu Kamalu Herisu.
Šie līderi un viņu partijas piedāvāja pavisam atšķirīgas vīzijas par ASV nākotni, taču daudzi eksperti un tirgus dalībnieki izteica viedokļus, ka tuvākajā laikā abi kandidāti, visticamāk, īstenos ekonomisko politiku, kas sekmētu inflācijas un zelta cenas pieaugumu.
Analītiķi vairākkārt izteikušies, ka gan Tramps, gan Herisa vājinās dolāru, taču izskanējuši viedokļi, ka tieši Trampa politika liks investoriem pāriet zelta virzienā.
Trampa uzvaras gadījumā zelts, visticamāk, kļūs spēcīgāks,
– sacīja dārgmetālu tirgus analītiķis Darins Ņūsoms.
Analītiķi vairākkārt ir norādījuši, ka abi kandidāti veicinās “naudas tēriņus”, taču ar atšķirīgu patēriņa mērķi. Vienīgo atšķirību veidojusi ideja par nodokļu samazināšanu. Herisa apsolījusi saglabāt nodokļus esošā līmenī, taču pārskatīt tos miljardieriem. Savukārt Tramps paziņoja par nodomu samazināt nodokļus tieši miljardieriem. Lielākās atšķirības starp prezidenta kandidātu darba kārtībām bija ekonomiskie plāni starptautiskās tirdzniecības jomā. Tieši šī atšķirība varētu būtiski ietekmēt inflācijas gaidas un zelta cenu.
Pagaidām Trampa retorika ir stingri noliegusi procentu likmju paaugstināšanas potenciālu, lai cīnītos ar inflāciju. Ģeopolitiskā līmenī republikāņu (Trampa) uzvara stiprinās BRICS aliansi – Brazīliju, Krieviju, Indiju, Ķīnu un citas valstis, tādējādi mēs atkal nonākam “drošības patvēruma” tirgū ar zeltu kā finanšu aizsardzības līdzekli.
Ir pamats uzskatīt, ka Tramps varētu risināt ilgtermiņa finanšu stabilitātes jautājumus, kas varētu vājināt zelta virzību.
Pēc pusotra gada zelts, visticamāk, turpinās sadārdzināties, jo Baidena administrācijas radītā ģeopolitiskā situācija neatrisināsies vienas nakts laikā.
Trampam varētu būt vairāk iespēju pievērsties izdevumu samazināšanas jautājumiem. Taču, kā redzam no pēdējo 10 gadu vēstures, ASV spriež par samazinājumiem, taču patiesībā tiek veikti ļoti maz pasākumu.
“Šoreiz mēs varbūt redzēsim izdevumu samazinājumus, taču sākotnēji, pirmajā prezidentūras gadā tas diez vai notiks, tāpēc tas veicinās inflāciju. Pēc diviem – trim gadiem, ja samazinājumi sāks īstenoties, mēs varam sagaidīt deflācijas spiedienu uz dārgmetāliem. Tuvākajā perspektīvā zelta cenas virziens saglabājas augšupejošs. Šobrīd zelts atrodas labā pozīcijā. Nedomāju, ka nākamā gada laikā mēs redzēsim būtiskas zelta cenas virziena izmaiņas.” – savu viedokli pauda Jānis Astičs.
Vērts atzīmēt, ka vēlēšanu mēnesī gaidāmas lielas cenu svārstības un jebkurš prezidenta nepārdomāts paziņojums varētu būtiski ietekmēt zelta cenu abos virzienos.
Komentāri