fbpx

Izveidot jaunu Brīdinājumu par cenu

10 gadu rezultāti: pensiju 3. līmenis un zelts

Zelta cena (XAU-EUR)
1 487,72 EUR/oz
  
- 3,28 EUR
Sudraba cena (XAG-EUR)
21,76 EUR/oz
  
+ 0,06 EUR

Šobrīd tirgus piedzīvo pensiju 3. līmeņa piedāvājuma pieaugumu ar būtiskām korekcijām. Kāds ir tā iemesls? 3. līmeņa tirgū ir ienācis jauns tirgus spēlētājs, piedāvājot jaunu pieeju aktīvu ieguldīšanas sistēmai, kā arī ievērojami samazinot maksu par pakalpojumiem.

Tas viss ietekmēja lielāko Latvijas kredītiestāžu darbību, kuras bija spiestas samazināt piemērojamās komisijas maksas, lai noturētu klientus.

Jāatzīst, ka pandēmija uzkrājumu veidošanas apziņas ziņā ir skārusi daudzus iedzīvotājus. Cilvēki sāka domāt par uzkrājumu veidošanu nākotnei. Nav noslēpums, ka pensiju standarta apmērs neļaus nevienam no mums saglabāt pašreizējos ieradumus un dzīvesveidu.

Ir skaidrs, ka katrs patstāvīgi var rūpēties par nākotni, savlaicīgi izveidojot drošības spilvenu. Šajā rakstā mēs salīdzināsim uzkrājumu veidošanu pensiju 3. līmenī un ieguldījumu zeltā. Tabulā mēs norādām galvenos faktorus, kuri parasti interesē cilvēkus (vēl neiedziļinoties noguldījumu rentabilitātes jautājumā):

10 gadu rezultāti: pensiju 3. līmenis un zelts

No tabulas mēs redzam, ka šķietamā pensiju 3. līmeņa priekšrocība ir ienākuma nodokļa atgriešana (20% no ieguldītās summas līdz 4000 eiro), un šķietamā zelta priekšrocība ir spēja saņemt savu naudu jebkurā brīdī, kad tas būs nepieciešams.

Līdz šim viss ir acīmredzams un skaidrs, vai ne?

Šopavasar starp vairākām bankām sākās asas diskusijas par to, kurš “ieguldīja ar lielāku ienesīgumu pēdējo 5/10 gadu laikā un kurš piemēro mazāku komisijas maksu par saviem pakalpojumiem”. Un šeit katrs velk segu uz savu pusi… Vai esat redzējuši video, kurā teikts, ka pat bērni spētu labāk pārvaldīt pensiju 3. līmeņa aktīvus nekā banku superprofesionāļi?

Tajā pašā laikā bankas pārliecinoši apgalvo, ka zelta kā ieguldījuma ienesīgums ir ļoti diskutabls, turklāt viņi zina labākus aktīvu pārvaldīšanas veidus.

Apskatīsim faktisko rezultātu pēdējo 10 gadu laikā. Salīdzināsim lielāko banku pensiju 3. līmeņa pārvaldīšanas rezultātus ar zelta ienesīguma rezultātiem.

Aprēķinu veiksim, pieņemot, ka jau pirms 10 gadiem bankas būtu samazinājušas komisijas maksu par apkalpošanu līdz 0,6% (kā tas vidēji ir tagad), un novērtēsim, cik veiksmīgas bankas būtu bijušas.

Saskaņā ar mums zināmo informāciju tie, kas uzkrāj pensiju 3. līmeni, vidēji mēnesī novirza šim uzkrājumam 30-50 eiro. Vidēji Latvijas kredītiestādēm pensiju 3. līmeņa ienesīgums ir ≈ 2%*, turklāt vēl 20% no “ienesīguma” nodrošina ienākuma nodokļa atmaksa no valsts. Izmantojot vienu no banku piedāvātajiem kalkulatoriem, mēs iegūstam šādus rezultātus:

10 gadu rezultāti: pensiju 3. līmenis un zelts

Patiesība ir skarba: pateicoties milzīgas profesionāļu komandas centieniem, banka sasniedz plāna peļņu vien 2(!) procentu gadā. Atgādināsim, ka bankas par 3. pensiju fondu iekasē pakalpojumu maksu, kas vēl būtu jāatskaita no šī ienesīguma.

Kādi ir zelta rādītāji?

Varētu droši apgalvot, ka zelta ienesīgums pēdējo 10 gadu laikā ir pārsniedzis 40%, par ko liecina šis cenas grafiks:

zelta-cena-10 gadi

Apgalvot klaji – ieguldi zeltā, tas ir izdevīgāk, nav pareizi, jo šo gadu laikā pirkumus klients varētu veikt gan cenas lejupslīdes laikā (izdevīgi), gan cenas kāpšanas laikā (ne tik izdevīgi). Tāpēc nošpikosim piemēru no dzīves, kad klients 10 gadu laikā iegādājās šo zeltu vien 3 reizes – pie tam pirkumi ir bijuši dažādos gados, tai skaitā gan salīdzinoši izdevīgā momentā, gan pie cenas augšupejošās tendences:

10 gadu rezultāti: pensiju 3. līmenis un zelts

Ja paskatāmies uz šo piemēru ar ieguldījumu zeltā, redzam ļoti līdzīgu ainu kā pensiju plāniem – ienesīgums pēdējo 10 gadu laikā ir nedaudz virs 20%**. Šis procents iekļauj komisijas maksu, ko klients maksā vienreiz – veicot pirkumu. Vēlreiz uzsvērsim – 40% par 10 gadiem ir skaitot no zemākā līdz augstākajam punktam. 20% ir ņemti no faktiskā piemēra, nevis teorijas.

Kāds ir mūsu secinājums pēc šī salīdzinājuma? Ir viegli sevi saukt par speciālistiem, kad 20% no ieguldījuma ienesīguma nodrošināt nevis jūs, kā klientu aktīvu pārvaldnieki, bet gan valsts.

Zelts kādam klientam pats par sevi, bez profesionāļu komandas, “saražoja” tos pašus 20%, vēlreiz apliecinot savu spēju saglabāt un ilgtermiņā palielināt cilvēka uzkrājumus.

Ir svarīgi uzticēties cilvēkiem, bet vēl svarīgāk ir uzticēties pārbaudītām vērtībām!

Pierakstieties uz konsultāciju, lai uzzinātu, vai arī Jūs varat nelielu daļu no uzkrājumiem uzglabāt zeltā.

Mēs, Tavex, kā neviens cits Latvijā, zinām, cik zelts var būt pieņemams.

_____________________________

* Dati, ko sniedz INDEXO pensiju pārvaldītājs savā pētījumā, kā arī Tavex tirgus izpēte, kas veikta 7.05.2021., par pamatu ņemot informāciju, ko kredītiestādes Swedbank, Luminor, Citadele, SEB sniedz savās vietnēs (tika ņemti banku piedāvātie plāni ar mērenu risku).
** Ekrānšāviņš ir veikts 10.05.2021. plkst. 13:20 no Tavex ID portfeļa. Tavex ID portfelis attēlo pārskatu par klienta veiktajiem pirkumiem un klientam piederošā zelta atpirkšanas vērtību uz portfeļa apskates brīdi.

Rakstu sagatavoja Tavex Latvia mārketinga nodaļa

Jums būs interesanti lasīt arī