Vai zinājāt, ka zelts ir atrodams arī cilvēka ķermenī? Tāpēc nav īsti nepareizi saukt mīļoto par zelta gabaliņu – tajā ir daļa patiesības!
1. Kvēlojoša rīta blāzma
Zelta ķīmiskā elementa simbols ir Au, kas tulkojumā no latīņu vārda aurum nozīmē “kvēlojoša rīta blāzma” vai “saullēkta mirdzums”. Angļu valodā vārds „Gold” nāk no Indoeiropiešu vārda saknes, kas vienkārši apzīmē dzelteno krāsu.
2. Zelts ir neiznīcināms
Iemesls, kāpēc zeltu tik plaši izmanto juvelierizstrādājumu, elektronikas un medicīnas nozarēs, slēpjas šī dārgmetāla īpašībās: to principā nav iespējams iznīcināt.
Zelta kušanas temperatūra ir 1064,18°C, tas neoksidējas, nesapelē, nerūsē un to var bezgalīgi pārstrādāt. Tas nozīmē, ka zelta gredzens, ko nēsājat katru dienu, iespējams, kādreiz rotāja kādu citu, kurš dzīvoja pavisam citā gadsimtā.
3. Investīciju zelts netiek aplikts ar PVN
Zelts ir vispopulārākais investīciju dārgmetāls. Tam par iemeslu ir daudz argumentu, taču vissvarīgākais ir tas, ka investīciju zelts ir drošs veids, kā saglabāt sava īpašuma vērtību.
Starp citu, ieguldījumu zelts Eiropas Savienībā ir bez Pievienotās Vērtības nodokļa, kas tam piešķir vēl vienu priekšrocību salīdzinājumā ar citām aktīvu klasēm.
4. Olimpiskās zelta medaļas nav no zelta
Ja jūs domājāt, ka XXXII olimpiskajās spēlēs uzvarētājiem ap kaklu tika kārtas medaļas no tīra zelta, tad esat kļūdījušies: zelta medaļa satur tikai aptuveni 6 gramus zelta – lauvas tiesu jeb aptuveni 92% medaļas patiesībā sastāv no sudraba.
Pēdējo reizi olimpiskais uzvarētājs tīra zelta medaļu izcīnīja pirms vairāk nekā 100 gadiem – 1912. gada olimpiskajās spēlēs Stokholmā.
5. Okeānā ir tīrs zelts
Zeltu iegūst galvenokārt zelta raktuvēs visā pasaulē. Bet vai zinājāt, ka mūsu planētas okeānos ir arī aptuveni 20 miljoni tonnu zelta?
Saskaņā ar vienu pētījumu Atlantijas okeānā uz katriem 100 miljoniem tonnu ir viens grams zelta. Tomēr joprojām izdevīgāk iegūt zeltu raktuvēs, nevis izfiltrējot to no ūdens.
6. Mūsu ķermenis satur zeltu
Jā, mūsu ķermenī var atrast arī zeltu. Aptuveni 0,2% zelta ir atrodams aptuveni 70 kilogramus smaga cilvēka ķermenī, galvenokārt matos, var būt sastopams arī, piemēram, asinsritē. Tāpēc nav īsti nepareizi saukt mīļoto par zelta gabaliņu, jo šajā teicienā ir daļa patiesības!
7. Zelta vidusceļš
Vai esat kādreiz domājuši, no kurienes ir radusies frāze “zelta vidusceļš”? Šis teiciens nāk no sengrieķu filozofa Aristoteļa mutes, kurš salīdzinājumu ar zeltu izmantoja, lai runātu par līdzsvaru. Tāpēc nav brīnums, ka ieguldīšana zeltā tiek uzskatīta par drošu aktīvu klasi.
8. 7% no ikgadējās zelta produkcijas nonāk elektronikas rūpniecībā
Aptuveni 7% no iegūtā zelta tiek izmantoti elektronisko iekārtu ražošanai. Kā iemesls tam ir tas, ka zelts ļoti labi vada gan siltumu, gan elektrību. Mūsdienās elektroniskajā aprīkojumā ir tik daudz zelta, ka no vienas tonnas elektroniskā aprīkojuma ir iespējams iegūt vairāk zelta nekā no zemes garozas iegūtās rūdas. Šī tehnoloģija jau tiek izmantota pakāpeniski, kas nozīmē, ka nākotnē būs iespējams pārstrādāt elektroniskajā aprīkojumā izmantoto zeltu.
9. Ķīna iegūst visvairāk zelta
Lai gan Dienvidāfrika vēsturiski ir bijusi pasaulē lielākā zelta ražotāja, Ķīna pēdējos gados ir pakāpusies uz augšu. Pieaugot pieprasījumam pēc šī dārgmetāla valstī, pieaug arī Ķīnas zelta tirgus, vēl jo vairāk tāpēc, ka ķīnieši uzskata, ka zelts nes veiksmi un parāda, ka cilvēks ir pieņēmis saprātīgus finanšu lēmumus.
10. Bailes no zelta jeb aurofobija
Cilvēki bieži baidās no tumsas, augstuma, kukaiņiem un rāpuļiem, taču jūs droši vien nezinājāt, ka dažiem cilvēkiem ir arī paniskas bailes no zelta.
Galvenais aurofobijas simptoms ir panikas lēkmes, pārāk ātra vai pārāk lēna elpošana, bieži rodas slikta dūša un neregulāra sirdsdarbība.
Tāpat kā daudzu citu fobiju ārstēšanā arī šeit var palīdzēt terapeita konsultācijas.
______________
Rakstu sagatavoja Tavex mārketinga nodaļa
Komentāri