Vēsture
$20 monētas „Dubultērglis” veicināja ASV saimniecisko darbību.
No 1850. gada līdz 1933. gadam monētas „Dubultērglis” tika kaltas nepārtraukti, jo jaunās un zelta bagātās raktuves Kalifornijā nodrošināja šī cēlmetāla nebeidzamu piegādi tirgum. Zelta piegādes pieaugums bija lielākais un straujākais, kādu ASV bija jebkad pieredzējusi. Iepludinātajai naudai (zeltam) bija ievērojama finansiāla ietekme, jo tā labvēlīgi ietekmēja ekonomiku daudzējādā ziņā, aizsākot ķēdes reakciju, kas strauji paātrināja ekonomisko izaugsmi.
Pārtika, apģērbs, metālizstrādājumi, luksusa preces un smagā tehnika, kā upju tvaikoņi, bija vien dažas no precēm, kuras rietumu krastā kļuva īpaši pieprasītas. Ja kāda prece vai pakalpojums nebija pieejams pietiekamā daudzumā, ambiciozie migranti steidza to nodrošināt. Piemēram, atdzima ražošanas nozare, lai ražotu raktuvju tehniku, tostarp akmeņu drupinātājus, raktuvju vagonus un urbjus, tvaika dzinējus un bagarēšanas iekārtas. Lai visas šīs iekārtas uzbūvētu, bija nepieciešams daudz dzelzs, kā rezultātā Ziemeļkalifornijā tika izveidota dzelzs rūpniecība. Valstī aptuveni ducis lietuvju sāka liet un kalt dzelzi, tika izveidotas šaujampulvera ražotnes; kokmateriālu nozare paplašinājās, jo strauji pieauga pieprasījums pēc koka, kas tika izmantots kā būvmateriāls māju un raktuvju būvei. 1870. gadā Sanfrancisko apgabalā vairāki tūkstoši darbinieku ražoja raktuvju aprīkojumu.
Lai pabarotu visus jaunatnācējus, zēla un plauka arī lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes nozares. Kviešu lauki ar miltu maltuvēm, liellopu fermas un lopu kautuves, vīna dārzi un vīna darītavas kļuva par ievērojamiem peļņas avotiem. 1847. gadā Kalifornijā nebija nevienas rūpnieciskās miltu maltuves, bet 1865. gadā tur darbojās jau vairāk nekā divi simti miltu maltuvju, kas spēja ne tikai nodrošināt vietējo tirgu ar nepieciešamo piedāvājumu, bet arī ievērojamos apjomus eksportēja miltus uz Āziju, Lielbritāniju un citām Eiropas valstīm.
Tirdzniecības apjoms strauji pieauga visās nozarēs. Pieauga arī nepieciešamība visu saražoto transportēt, tāpēc tika veikta ceļu, dzelzceļu un ostu būve. Tika veidotas bankas un finanšu iestādes, kas piešķirtu finansējumu; īsumā sakot — Amerikas Rietumi piedzīvoja uzplaukumu. Tā kā zelts $20 monētu „Dubultērglis” formā nonāca arī pārējā ASV ekonomikā, tas veicināja pieprasījumu un ieguldījumus, kā rezultātā tika dibināti tūkstošiem jauni uzņēmumi visā valstī. $20 monētas „Dubultērglis” ne tikai veicināja ASV ekonomiku, bet tām arī bija ievērojama ietekme uz pasaules tirdzniecību.
$20 monētas „Dubultērglis” vērtība un pasaules tirdzniecība
Salīdzinājumā ar citām tā laika zelta monētām, $20 monētas „Dubultērglis” bija milzīgas, saturot gandrīz veselu unci zelta. Tās 20. gadsimtā bija pasaulē visvērtīgākās zelta monētas, kas bija likumīgs maksāšanas līdzeklis. To ievērojamajam svaram un vērtībai bija vairākas priekšrocības: tās bija lētāk saražot un vieglāk transportēt, kā arī valdības un finanšu institūcijas tās bija iecienījušas kā zelta rezerves.
Taču tajā laikā $20 zelta bija lielā vērtē. Piemēram, 19. gs. sākumā galdnieka vidējā dienas alga bija $2,30, bet vilnas ražotājs saņēma $1,42 dienā. Ņemot vērā $20 monētas „Dubultērglis” lielo vērtību, to izvairījās izmantot ikdienas darījumos; tā vietā tos lielākoties izmantoja starptautiskajā tirdzniecībā un ASV dolāru sertifikātu (kas mūsdienās ir papīra ASV dolāri) segumam.
Pēc Sanfrancisko Monētu kaltuves izveidošanas 1854. gadā monētas „Dubultērglis” regulāri sūtīja uz Eiropu, Āziju un Dienvidameriku apmaiņā pret precēm. Šādā veidā miljoniem $20 monētas „Dubultērglis” nonāca ārzemju banku seifos, kļūstot par to zelta rezervēm. Pēc Pirmā pasaules kara ievērojams daudzums monētu „Dubultērglis” tika nosūtītas uz kara sagrauto Eiropu kā aizdevumi, lai varētu to atjaunot. $20 monētas „Dubultērglis” kļuva par uzticamām monētām, ko lietoja visā pasaulē gandrīz gadsimta garumā, kļūstot par visizplatītāko ASV monētu. Šī uzticība, kas noveda pie plašās popularitātes, bija balstīta uz to, ka, neraugoties uz izmaiņām dizainā, monētas izmērs un metāla saturs palika nemainīgs ilgāk nekā astoņdesmit gadus.
$20 monētas „Dubultērglis” dizains
$20 monētas „Dubultērglis” izdošanas laikā astoņdesmit gadu garumā tai bija divi dažādi dizaini. No 1850. gada līdz 1907. gadam kaltās monētas rotāja Lēdijas Brīvības krūšutēls un ASV lielais ģērbonis, savukārt no 1907. gada līdz 1933. gadam monētai bija atšķirīgs dizains, kuru bija veidojis amerikāņu skulptors Ogasts Sengodēns (Augustus Saint-Gaudens).
Lēdijas Brīvības krūšutēls — no 1850. gada līdz 1907. gadam
Monētas „Dubultērglis” dizaina aizsākumi saistīti ar Roberta Skota, ASV Monētu kaltuves pirmā galvenā graviera, vārdu. Pēc profesijas viņš bija sudrabkalis, taču atpazīstamību iemantoja kā lielisks banknošu gravieris, un viņa darbu augsti novērtēja tādas vadošās personības kā Tomass Džefersons (Thomas Jefferson). Skotam bija uzticēts izveidot Lēdijas Brīvības krūšutēla un ASV lielā ģerboņa dizaina oriģinālu, ko pirmoreiz varēja apskatīt 1795. gadā uz $5 zelta monētas, uz kuras bija attēlota Lēdija Brīvība ar galvassegu un mazais ērglis. Vēlāk 1850. gadā dizainu izmainīja un izmantoja uz jaunās $20 monētas ar Lēdijas Brīvības krūšutēlu un dubultērgli.
Līdz 1907. gadam dizaina pamats bija nemainīgs, taču tam tika veikti nelieli uzlabojumi, tostarp mainīts veids, kā bija uzrakstīta nominālvērtība „twenty dollars”, un 1866. gadā pievienota devīze „IN GOD WE TRUST” (MĒS TICAM DIEVAM). Sākotnēji dizainā nebija iekļauta neviena atsauce uz Dievu, taču pēc Amerikas pilsoņu kara radās nostāja, ka ir nepieciešama dievišķā palīdzība, lai sadziedētu šī konflikta atstātās rētas. Tāpēc ASV Valsts kase sāka apsvērt dažādas reliģiskas devīzes, tostarp „OUR COUNTRY, OUR GOD”, (MŪSU VALSTS, MŪSU DIEVS) „GOD, OUR TRUST” (DIEVS, MŪSU TICĪBA), visbeidzot nonākot pie devīzes „IN GOD WE TRUST”(MĒS TICAM DIEVAM).
Sengodēns — 1907.–1933. gads
$20 Sengodēna monēta „Dubultērglis” ir fascinējoša zelta monēta, kas ne tikai tiek uzskatīta par visskaistāko ASV zelta monētu, bet arī ir iecienīta tās aizraujošās un unikālās vēstures dēļ. $20 Sengodēna monētas mantojums aizsākās kādās vakariņās, kurās prezidents Teodors Rūzvelts (Theodor Roosevelt) apsprieda ar Ogastu Sengodēnu, kas tajā laikā bija ievērojams skulptors un prezidenta tuvs draugs, ideju par to, kā padarīt skaistākas valstī apgrozībā esošās zelta monētas. Rūzvelts ar savu spilgto personību ļoti apbrīnoja Senās Grieķijas estētiski pievilcīgās monētas ar īpaši izteikto reljefu. Viņam šīs monētas tik ļoti patika, ka viņš bija apņēmības pilns ieviest ASV monētas ar līdzīgu dizainu. Kā rezultātā prezidents nolīga Ogastu, kuram bija līdzīgi uzskati, lai viņš radītu vairākus dizainus, kuru pamatā būtu šie klasiskie piemēri.
Slavenais skulptors pie jaunā dizaina projekta bija nostrādājis vienu gadu, kad viņa veselība pasliktinājās, un viņš bija spiests nododot savu darbu asistentam, Henrijam Heringam (Henry Hering), kurš šo estētisko mākslas darbu pabeidza. Kad dizains bija gatavs, Rūzvelts saņēma Sengodēna darba galīgo versiju, kas bija izveidots uz monētas izmēra modeļa; tas vizuāli pilnībā atšķīrās no iepriekšējā Lēdijas Brīvības dizaina, uz tā nebija reliģisku devīžu, un arābu ciparu vietā tika izmantoti romiešu cipari. Rūzvelts apzinājās, ka pēdējās no izmaiņām ASV Kongress kritizēs, taču viņš bija tik saviļņots par jauno monētas modeli, ka vēstulē Heringam rakstīja: „Esmu devis norādījumus monētu kaltuves direktoram, ka šīs spiedveidnes ir jāsaražo tieši tādas, kādas tās ir, un cik drīz vien iespējams. Šis dizains ir vienkārši izcils. Kongress mani droši vien par šo kritizēs, bet tas ir nieks!”
Uz jaunierosinātā $20 monētas „Dubultērglis” dizaina bija attēlota apņēmīgi uz priekšu soļojoša Lēdija Brīvība ar vējā plīvojošiem matiem, kura vienā rokā tur degošu lāpu, bet otrā — olīvzaru. Viņas majestātisko stāju paspilgtināja saules stari, kas atainoti ar līnijām monētas attēla fonā. Uz monētas reversa bija attēlots majestātisks ērglis lidojumā no sāna rakursa, aiz kura redzami saules stari.
Gan Rūzvelts, gan Sengodēns vēlējās, lai šo dizainu izkaļ ar īpaši izteiktu reljefu, taču kaltuves gravieris Bārbers (Barber) iebilda, sakot, ka „ne kaltuvēs, ne sudrabkaļiem nav pieejamas tādas preses, kas varētu radīt vēlamo reljefu vienā kalšanas reizē”. Aizkaitināts par kaltuves atbildi, Rūzvelts iejaucās, dodot skaidru rīkojumu ASV Monētu kaltuvei: „Sāciet jauno monētu kalšanu pat tad, ja vienas monētas izkalšana prasa visu dienu!” Monētu kaltuve izpildīja rīkojumu un 1907. gadā saražoja pirmās $20 zelta monētas ar Sengodēna dizainu. Skaistā monēta ar īpaši izteiksmīgajām detaļām un grezno spīdumu bija jāspiež 9 reizes 172 tonnu smagā monētu kaltuves presē ar maksimālo stiprumu, lai visas monētas detaļas tiktu pilnībā izceltas. Vēlāk prezidents saprata, cik nepraktiski ir ražot monētas ar tik izteiktu reljefu, jo īpaši tāpēc, ka turpmākai ražošanai monētas nepieciešams kalt tikai vienreiz.
Kad 1908. gadā $20 Sengodēna monētai „Dubultērglis” tika samazināts reljefs, ASV Monētu kaltuve uzsāka tās masveida ražošanu. Vēlāk tajā pašā gadā pēc sabiedrības pieprasījuma monētas dizainā tika pievienota devīze „IN GOD WE TRUST” (MĒS TICAM DIEVAM), kā arī romiešu cipari tika aizvietoti ar arābu cipariem. Tās bija pēdējās veiktās izmaiņas, un no tā laika tika izkaltas desmitiem miljonu kopiju, no kurām lielākā daļa nonāca ASV un Eiropas valstu seifos. Taču nepaveicās tām monētām, kas nonāca iekšzemes seifos, jo tās kļuva par vieglu mērķi varas institūcijām, kas pildīja 1933. gadā prezidenta Frenklina D. Rūzvelta izdoto zelta konfiscēšanas rīkojumu.
ASV zelta konfiscēšana un $20 monētu „Dubultērglis” kausēšana
Kad Amerikas Savienotās Valstis bija nonākušas smagā krīzē, $20 monētas „Dubultērglis” pašsaprotami kļuva par izvēles aktīvu. Cilvēki centās samainīt visa veida vērtspapīrus papīra formā, tostarp banknotes, pret zeltu, un finanšu sektors un pati valdība sāka just, kā sarūk valsts zelta rezerves. Lai novērstu zelta rezervju iztukšošanos, 1933. gadā prezidents Frenklins D. Rūzvelts izdeva bēdīgi slaveno Rīkojumu Nr. 6102, kas lika amerikāņiem nodot savā īpašumā esošo zeltu, pretī par to saņemot papīrnaudu. Zelta monētas, kas rīkojuma izdošanas laikā glabājās privātajos un valdības seifos, ASV Valsts kase konfiscēja un nākamajos gados izkausēja; šādā veidā miljoniem $20 monētas „Dubultērglis” tika iznīcinātas. Taču, pateicoties monētu „Dubultērglis” plašajai izmantošanai tirdzniecībā, tās monētas, kas bija noslēptas seifos okeāna otrajā pusē, tika pasargātas.
Prezidenta zelta konfiscēšana nepielika punktu šīs skaistās monētas pastāvēšanai; notika tieši pretējais, kas dīvainā kārtā palielināja $20 Sengodēna monētas „Dubultērglis” popularitāti. 1933. gadā ASV Monētu kaltuve izkala 445 555 monētas „Dubultērglis”, taču nevienu no tām nelaida apgrozībā. Tā vietā tās visas izkausēja un izlēja zelta stieņos, kas kļuva par daļu no Fortnoksas zelta rezervēm. No šīs tirāžas ASV Monētu kaltuve neizkausēja vien divas $20 Sengodēna monētas „Dubultērglis”, kuras kļuva par daļu no ASV Nacionālās numismātikas kolekcijas.
Saskaņā ar oficiālajiem dokumentiem, šīs bija vienīgās divas monētas, kas bija likumīgs maksāšanas līdzeklis un kas saglabājušās no tā gada, bet šis fakts tika apgāzts 1944. gadā, kad kādā monētu izsolē parādījās vairākas 1933. gada monētas „Dubultērglis”. Vēlāk noskaidrojās, ka pirms desmit gadiem kāds no monētu kaltuves bija pretlikumīgi paņēmis vairākas šīs monētas, un tā kā tās tika uzskatītas par zagtu ASV Monētu kaltuves īpašumu, ASV Slepenais dienests uzsāka to meklēšanu.
Pēc gadu ilgas izmeklēšanas viņiem bija izdevies noskaidrot vienu personu, kas kādā veidā bija saistīta ar vismaz desmit 1933. gada monētu pārdošanu: Izraēls Svits (Israel Switt), kas bija juvelieris no Filadelfijas, atzinās, ka pārdevis šīs monētas, bet nespēja atcerēties, kā tās bija ieguvis. Deviņas no šīm monētām tika atgūtas, kas ironiskā kārtā paglāba tās no sākotnējā likteņa jeb nonākšanas krāsnī, savukārt, runājot par pēdējo 1933. gada monētu „Dubultērglis”, Slepenā dienesta dokumenti atklāja, ka Svits to pārdevis kādam tirgotājam Teksasā, kas toties to tālāk pārdevis Ēģiptes karalim Farukam.
Karalis — aizrautīgs monētu kolekcionārs, kura īpašumā bija vairāk nekā 8 500 monētas — bija likumīgi eksportējis šo monētu no ASV pirms Slepenā dienesta aģenti paspēja noskaidrot tās atrašanās vietu. Kad šie apstākļi tika noskaidroti, pie karaļa vērsās ASV Valsts kase ar lūgumu „Dubultērgli” atgriezt. Taču monēta palika pie karaļa Faruka, jo ASV Valsts kases departamenta uzmanību novērsa Otrā pasaules kara sākšanās.
1952. gadā valsts apvērsumā Faruks tika gāzts no troņa, kā rezultātā visa viņa manta, tostarp 1933. gada „Dubultērglis” tika izlikts atklātā izsolē. Līdz ko ASV valdība uzzināja par šo izsoli, tā atkal lūdza monētu atgriezt. Jaunā Ēģiptes valdība piekrita monētu atgriezt, taču tas bija tikai tukšs solījums, jo monēta „noslēpumainā kārtā” pazuda un Ēģiptē vairs netika redzēta.
Pagāja desmitiem gadu un šķita, ka Faruka $20 Sengodēna monēta „Dubultērglis” ir zudusi uz visiem laikiem. Bet, ņemot vērā to, cik neparasta vēsture ir bijusi $20 „Dubultērglim” jau no tā izkalšanas dienas, tā turpmākais liktenis bija tik pat neparasts, kad Faruka monētu neticamā kārtā uzgāja Ņujorkā 1996. gadā. Tajā gadā Lielbritānijas Numismātikas tirdzniecības asociācijas priekšsēdētājs Stīvens Fentons (Stephen Fenton) ieradās Ņujorkā, lai satiktos ar amerikāņu tirgotāju, kurš bija ieinteresēts iegādāties Faruka Sengodēna monēta „Dubultērglis” par $850 000. Fentons (saskaņā ar viņa teikto) regulāri iegādājās monētas no Faruka kolekcijas, un vienu dienu viņam bija iespēja iegūt īpašumā Faruka $20 monētu „Dubultērglis”. Viņš to esot iegādājies par $210 000 no kāda ēģiptiešu juveliera, kurš bija cieši saistīts ar valsts armiju — to pašu armiju, kas bija gāzusi no troņa karali Faruku.
Darījums starp Fentonu un amerikāņu tirgotāju negāja kā plānots, jo abi vīri nenojauta to, ka informāciju par viņu darījumu kāds viņu sabiedrotais bija nodevis Slepenajam dienestam. Viņi abi tika arestēti, un aģenti konfiscēja $20 Sengodēna monētu „Dubultērglis”. Fentonu ātri atbrīvoja, bet juridiskā cīņa par 1933. gada „Dubultērgļa” īpašumtiesībām ieilga uz pieciem gadiem. Brīnumainā kārtā Fenotnam izdevās noslēgt vienošanos ar Tieslietu departamentu: monēta bija jāpārdod ar pasaules slavenā izsoļu nama Sotheby’s starpniecību un gūtā peļņa jāsadala starp abām pusēm. 2002. gadā Faruka $20 monēta „Dubultērglis” tika pārdota izsolē kādam anonīmam pircējam par neiedomājami augstu summu — $7 590 020,00, kas ir augstākā cena, ko kāds jebkad ir maksājis par vienu monētu.
1933. gada $20 monētu „Dubultērglis” sāga tajā gadā vēl nebeidzās; nākamo gadu laikā parādījās vēl citas, un katrai no tām bija savs aizraujošais stāsts, tādā veidā nostiprinot $20 monētu „Dubultērglis” slavu, kā visiecienītāko un pieprasītāko ASV klasisko zelta monētu.