30 g 2017. gada Ķīnas zelta monēta „Panda”

Ķīnas "Pandas" zelta monētas cena un uzcenojums

Salīdzinot ar Amerikas „Ērgļiem”, Austrijas „Filharmonikiem”, Kanādas „Kļavas lapām” un citām zelta monētām, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, kuras no sākta gala ir kaltas neierobežotā daudzumā, Ķīnas „Pandas” monētām ir noteikta ierobežota gada tirāža, kura var mainīties. Šis faktors apvienojumā ar mainīgo lielās pandas motīva attēlu ir ievērojami paaugstinājis senāk izdoto monētu cenu otrreizējā tirgū. 2014. gadā, atsaucoties uz augsto pieprasījumu, Ķīnas Centrālā banka palielināja vispopulārākās 1 unces monētas gada tirāžu uz 1 miljonu eksemplāru gadā, kas bija lielākā tirāža šīs monētas vēsturē. Lai arī lielāks piedāvājums ir nedaudz samazinājis 2014. gada „Pandas” cenu otrreizējā tirgū, šis varētu būt ideāli piemērots brīdis ilgtermiņa investoriem to iegādāties, ņemot vērā tai piemītošo ievērojamo vērtības kāpuma potenciālu.

Ķīnas zelta monētu „Panda” vērtību nākotnē un cenas pieaugumu otrreizējā tirgū nosaka vairāki neapstrīdami fakti, no kuriem pirmais un vissvarīgākais ir tāds, ka šīs monētas ir vienīgās zelta monētas, kas Ķīnā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis. Turklāt jāņem vērā, ka Ķīnā dzīvo 1,35 miljardi iedzīvotāji, un 1 unces zelta „Pandas” monētu tirāžas limits ir 1 miljons eksemplāru gadā, kamēr ASV iedzīvotāju skaits sasniedz 320 miljonus, un pašlaik Amerikas 1 unces zelta „Ērgļa” monētu vidējā tirāža gadā ir 850 000 eksemplāri. Otrkārt, tiesību akti, kas ļauj brīvajā tirgū noteikt zelta cenu un Ķīnas pilsoņiem ieguldīt metālā un tirgoties ar to, ir spēkā vien nedaudz ilgāk kā desmit gadus, tāpēc zelta popularitāte Ķīnā noteikti var vēl pieaugt. Treškārt, Ķīnas zelta „Pandu” izplatīšana kontinentālās Ķīnas teritorijā līdz šim bija tiešā valsts pārziņā, kas nozīmēja to, ka tikai ar valsts pārvaldi saistītās iestādes varēja šīs monētas tirgot, kā rezultātā tirgus bija ļoti neefektīvs un nelikvīds. Tagad tas ir mainījies, un dārgmetālu tirgotāji un finanšu iestādes var veicināt šo monētu tirdzniecību. Ceturtkārt, Ķīnas valdība īsteno saskaņotus pasākumus, lai cilvēki būtu ieinteresēti iegūt zeltu savā īpašumā, kas ir kas tāds, ko Rietumu valstīs jūs neredzēsiet. Un kā pēdējo var minēt to, ka Ķīna šobrīd ir pasaulē lielākā zelta patērētāja, kuras pieprasījums pēc šī cēlmetāla nākamajos gados tikai pieaugs, kas vēl vairāk paaugstinās Ķīnas zelta tirgus likviditāti un caurredzamību, labvēlīgi ietekmējot arī zelta „Pandas” monētas.

Ķīnas zelta „Panda” iezīmēja valsts dārgmetālu tirgus liberalizācijas sākumu

Atšķirībā no Rietumu valstīm, Ķīna nekad nebija izmantojusi zeltu, bet gan sudrabu kā galveno balstu tās monetārajai sistēmai. Uz sudrabu balstītā monetārā sistēma valstī pastāvēja vairāku gadsimtu garumā, bet Lielās depresijas un komunisma sākums 20. gs. 30. gados lika varas institūcijām sudrabu aizstāt ar banknošu standartu. Lai atbalstītu jauno papīrnaudas sistēmu, tika ieviesti tiesību akti, kas noteica, ka apgrozībā esošais sudrabs ir jānodod varas institūcijām apmaiņā pret jauno papīrnaudu. Neraugoties uz jaunajiem stingrajiem likumiem, sudraba tirdzniecība un zelta dārglietu un senlietu turēšana īpašumā tika atļauta, taču ne uz ilgu laiku. 20. gs. 30 gadu beigās aizsākās Ķīnas-Japānas karš un sāncensība starp komunistu un Ķīnas iestādēm piespieda varas institūcijām izziņot vispārēju aizliegumu turēt īpašumā jebkāda veida cēlmetālu izstrādājumus.

Šis aizliegums bija spēkā piecdesmit gadus, līdz Ķīnas valdība mainīja tās ekonomisko un filozofisko nostāju attiecībā uz tās iekšējo dārgmetālu tirgu, ieviešot Ķīnas zelta un sudraba „Pandas” monētas attiecīgi 1982. gadā un 1983. gadā. Vēlāk Ķīnas varas institūcijas pakāpeniski sāka mazināt 20. gs. 30 gados ieviestos aizliegumus. Turklāt zelta „Pandas” monētas ne tikai kalpoja kā valsts cēlmetālu tirgus un visas ekonomikas liberalizācijas simbols, bet arī iezīmēja sākumu ilgtermiņa plānam pirmoreiz valsts mūsdienu vēsturē padarīt zeltu par Ķīnas jaunās monetārās sistēmas pamatu.

Lēmums uz monētas attēlot visu iemīļoto lielo pandu spēlēja milzīgu lomu Ķīnas zelta monētu „Panda” veiksmīgā atpazīstamības veicināšanā. Lielā panda ir Ķīnas centrālajā daļā sastopams dzīvnieks, kura kažoks ir ar melniem plankumiem ap acīm un ausīm. Par spīti to apburošajai un miermīlīgajai dabai un tam, ka šis dzīvnieks ir Ķīnas nacionālais simbols, lielās pandas diemžēl ir ļoti reti sastopamas. Mežu izciršana un komerciālā lauksaimniecība diemžēl ir iznīcinājusi plašas lielo pandu apdzīvotās teritorijas un tāpēc to skaits savvaļā ir sarucis līdz 2000 īpatņiem. Pēdējo desmit gadu laikā Ķīnas valdība ir veikusi plašus aizsardzības pasākumus, lai apturētu lielo pandu skaita sarukšanu. Lai gan lielās pandas joprojām ir apdraudēta suga, pētījumi liecina, ka aizsardzības pasākumi strādā un savvaļā mītošo lielo pandu skaits sāk pieaugt.

Ķīnas zelta „Pandu” pirmoreiz apgrozībā laida 1982. gadā, savukārt sudraba „Pandu” — 1983. gadā, un kopš tā laika to ražošana nav tikusi pārtraukta, izņemot 1986. gadu, kad netika emitētas sudraba monētas „Panda”. Ķīnas monētas „Panda” ir ražotas trīs dažādās vietās:

*Šanhajas Monētu kaltuvē 1982.-2004. g;

*Šeņjaņas Monētu kaltuvē 1985.-1999. g. un 2003.-2004. g.;

*Šeņdžeņas Guobao Monētu kaltuvē 1999.-2002. g. un sākot ar 2005. gadu.

Šeņdžeņas Guobao Monētu kaltuve ir Ķīnas Tautas Republikas bankas (Ķīnas Centrālā banka) filiāle.