Vēsture
Uz 10 guldeņu zelta monētas atainotā spēcīgā karaliene Vilhelmīna
1890. gadā desmit gadus vecā Vilhelmīna, karaļa Viljamsa III meita un vienīgā troņmantniece, tika pasludināta par Nīderlandes karalieni. Uzskatīta par ļoti inteliģentu, šarmantu un taktisku, karaliene ar savu spēcīgo raksturu ieguva reputāciju kā viena no visu laiku ietekmīgākajām Nīderlandes valdniecēm. Viņa savas valdīšanas laikā pieredzēja divus pasaules karus, smagu ekonomisko krīzi un koloniālās varas maiņu. Cenšoties rīkoties savas valsts labākajās interesēs, Pirmajā pasaules karā karaliene nodrošināja Nīderlandes neitralitāti, kas tādā veidā ļāva saglabāt salīdzinoši labas politiskās attiecības ar visām tā laika lielvarām. Karaliene Vilhelmīna bija ļoti prasmīga politiķe, un viņa iemantoja pasaules cieņu un atpazīstamību, kad 20 gadu vecumā viņa sakāva britu jūras blokādi Dienvidāfrikā un nosūtīja Karaliskās Nīderlandes kuģu floti glābt Polu Krūgeru (Paul Kruger), kas bija būru (nīderlandiešu ieceļotāju pēcteči) vadošā persona, kurš vēlējās iegūt būru neatkarību no britu koloniālās varas.
Karalienes kompetence sniedzās tālāk par valsts lietām, jo viņa bija arī lietpratēja uzņēmējdarbībā un, pateicoties viņas gudrajiem ieguldījumiem, viņa kļuva par vienu no pasaulē bagātākajām sievietēm. Neraugoties uz viņas neizmērojamo bagātību, viņa dzīvoja pieticīgu dzīvi un, iemiesojot nīderlandiešu tikumus savu 58 valdīšanas gadu laikā, viņa tautā guva lielu popularitāti, kas ļāva viņai kļūt par Nīderlandes iemīļotāko un visilgāk valdošo monarhu.
Nīderlandes guldenis — zelta monēta
Vēsture liecina, ka valstis, kas veiksmīgi izmantojušas savas salīdzinošās priekšrocības, ir spējušas vairot savu bagātību un paplašināt savas teritorijas. Lai gan Nīderlande šajā ziņā neatšķīrās, tās vēsturiskie aizsākumi kā jūras un koloniju lielvarai sākās ar salīdzinoši savdabīgu, bet gardu resursu — zivīm.
Tā kā Ziemeļjūra bija bagāta ar zivīm, nīderlandieši kļuva par lieliskiem zvejniekiem. Lai pilnībā izmantotu šo bagāto zivju krājumu sniegto labumu, nīderlandieši pilnveidoja savu kuģubūves tehniku, kas ļāva tiem izveidot ātrus un izturīgus kravas kuģus. Nīderlandiešu kravas kuģi fluyts varēja pārvadāt lielākas kravas ar mazāku apkalpi nekā sāncenšu kuģi; turklāt, pateicoties 16. gadsimta tehnoloģiskajam sasniegumam — nīderlandiešu izgudrotajām ar vēju darbināmām kokzāģētavām, šo kuģu būve izmaksāja lētāk. Šis izgudrojums kokus pārvērta baļķos daudz efektīvāk, kas ļāva ievērojami samazināt kuģubūves izmaksas.
Līdz 1670. gadam nīderlandieši bija izveidojuši apjomīgu tirgotāju kuģu floti; viņiem bija vairāk kuģu nekā Lielbritānijai, Francijai, Vācijai un Spānijai kopā. Tā kā nīderlandieši bija dzimuši tirgotāji, viņi izveidoja kuģošanas ceļus uz Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kā arī uz Tālajiem Austrumiem, vienlaikus nodibinot vairākas kolonijas (no kurām tie guva ievērojamu peļņu) un nostiprinot Nīderlandes Republikas reputāciju kā vienai no pasaules galvenajiem tirdzniecības centriem.
Lai šo tirdzniecību veicinātu, bija nepieciešams maiņas līdzeklis, kas nīderlandiešus pamudināja laist apgrozībā dažāda veida zelta un sudraba monētas. Nīderlandiešu dukāti, stīveri, kavalieri un dukatoni bija tikai dažas no tirdzniecībā plaši izmantotajām monētām, kuras nīderlandiešu tirgotāju flote izplatīja visā pasaulē. Guldenim, savukārt, bija nedaudz atšķirīgs mērķis.
Pēc Nīderlandes Apvienotās Karalistes dibināšanas 1815. gadā, kurā tika apvienotas visas Nīderlandes provinces zem viena valdnieka, guldenis tika ieviests, lai līdz pat 1933. gadam tas kalpotu kā jaunās karalistes oficiālā valūta. Guldenis (nīderlandiešu valodā „gulden”), kura nozīme ir „zeltīts”, tika kalts 5, 10 un 20 guldeņu nominālvērtībās, no kurām 10 guldeņi kļuva par visiecienītāko monētu. Turklāt, neskaitot nelielus uzlabojumus tās dizainā (kopumā visā guldeņu izmantošanas laikā tas palika nemainīgs), monētas 21,6 karātu prove un tās izmērs palika nemainīgs 115 gadu garumā, kas patiešām apliecina šīs monētas popularitāti. Visvairāk emitētie guldeņi bija ar karaļa Viljamsa III un karalienes Vilhelmīnas attēliem.