1/2 unces zelta monēta — Austrālijas Lunārs 2007 — Cūka

Vēsture

Austrālijas Lunāra Cūkas gada monēta

Ķīniešu mēness kalendāru mūsdienās izmanto daudzi taoistu kosmologi. Tiek uzskatīts, ka atkarībā no tā, kādā zodiaka gadā cilvēks ir dzimis, starp cilvēka personību un attiecīgo ķīniešu zodiaka dzīvnieku pastāv īpaša saikne. Zodiaka dzīvniekiem ir simboliska nozīme, kurā katrs dzīvnieks pārstāv konkrētu rakstura iezīmju kopumu, ko iespējams novērot ikkatrā cilvēkā. Ķīniešu zodiakā ir divpadsmit dzīvnieki, un katrs no tiem tiek godināts ik pa divpadsmit gadiem. 2012. gadā tika atzīmēts Cūkas gads.

Cūkas gadā dzimušos uzskata par optimistiskiem pēc dabas. Parasti tie ir laimīgi cilvēki ar pozitīvu attieksmi pret dzīvi. Viņu pozitīvais raksturs pievelk naudu, tāpēc viņiem viegli sanāk izveidot veiksmīgus dzīves apstākļus. Cūkas gadā dzimušajiem ir svarīgi visi dzīves labumu aspekti - viņi ir ēdienu mākslas, vīna, apģērba, un mīlēšanās pazinēji. Daudzi to bieži kļūdaini uzskata par snobismu. Lai arī Cūkas gadā dzimušajiem patīk baudīt visu labāko, ko sniedz cilvēce, viņi noteikti neuzskata sevi par pārākiem. Patiesībā, viņi ir labi draugi un vienmēr cenšas citus darīt laimīgus. Vislabāk viņi jūtas, kad apkārtējie smaida. Cūkas gadā dzimušajiem ir zelta sirds, kas padara viņus par lieliskiem sabiedrotajiem, gan personīgajā līmenī, gan intīmākās attiecībās.

Tādēļ Austrālijas Lunāra Cūkas gada monēta ir ideāla dāvana tam, kuru jūs mīlat un cienāt, jo, dāvinot Lunāra zelta monētu, jūs apliecināt to, cik ļoti tuvs jums ir šis cilvēks, svinot šī cilvēka dzimšanas gadu un tikumus ar šo tīrā zeltā veidoto īpaši vērtīgo mākslas darbu.

Austrālijas Lunāra Cūkas gada monētas — tik retas, cik zelts

Pērtas Monētu kaltuve pirmo reizi izdeva Austrālijas Lunāra Cūkas gada zelta monētas 2007. gadā. Nākamā Cūkas gada monētu tirāža būs pieejama tikai 2019. gadā, kad saskaņā ar ķīniešu mēness kalendāru, cūka no jauna meklēs draudzīgas attiecības. 2007. gadā zelta monētas tika piedāvātas šādos svaros: 10 kg, 1 kg, 10 unces, 2 unces 1 unce, 1/4 unce, 1/10 unce un 1/20 unce. Vienas unces zelta monētas 2007. gadā tika saražotas 18 149 eksemplāru apmērā. Saskaitot zelta monētas, kas izkaltas visos Cūkas gados, to kopējais skaits sasniedz 57 778 monētas. Šis skaitlis ir ļoti zems salīdzinājumā ar citām labi zināmām investīciju dārgmetāla monētām. Piemēram, vienas unces zelta monēta Austrālijas Ķengurs tādu pašu tirāžu kā Cūkas gada zelta sērijas monētām sasniedz 2,5 mēnešu laikā. Tāpēc Austrālijas Lunāra Cūkas gada zelta monētas ir īpaši piemērotas kolekcionāriem, jo tās tiešām ir tik pat reti sastopamas, cik pats zelts.

Austrālijas Lunāra I sērijas zelta monētas ir veidotas, balstoties uz ķīniešu mēness kalendāra zodiaka zīmēm.

Tiek uzskatīts, ka ķīniešu mēness kalendāru izveidoja senās dinastijas, kas valdīja pār Ķīnu, gandrīz pirms pieciem gadsimtiem. Kopš tā laika dažādu Ķīnas imperatoru tiesu astronomi to turpināja uzlabot, un tā gala versija tika aprēķināta pēc zemes kustības ap sauli, kas, savukārt, tika iekļauta mēness kalendārā, tādā veidā radot lunasolāro kalendāru. Lēmums izveidot kalendāru, kas balstīts uz diviem debesu ķermeņiem, ir radies no tā, ka mēness kustība ap zemi nesakrīt ar zemes kustību ap sauli, tādā veidā radot būtiskas neatbilstības, kas sagādāja problēmas zemniekiem, kuriem bija nepieciešams precīzs kalendārs, lai viņi varētu zināt, kad ir labākais sējas un pļaujas laiks, kas bija nosakāms pēc saules. Sākotnēji kalendārs tika veidots, balstoties uz mēness cikliem, jo tādā veidā senie astronomi varēja vieglāk veikt aprēķinus. Bet, laikam ejot, viņi pamanīja būtiskas atšķirtības starp mēness gadu, kas ilga divpadsmit mēnešus, no kuriem katrs mēnesis ilga 29,5 dienas, kopā veidojot 354 dienas gadā, un saules gadu, kas ilga 365,24 dienas, tātad mēness gads bija par 11 dienām īsāks nekā laiks, kurā zeme apriņķo ap sauli.

Lai labāk sinhronizētu mēness kalendāru ar saules kalendāru, tam ik pa diviem vai trim gadiem tika pievienots papildu mēnesis, līdzīgi kā tas notiek mūsdienās ar saules kalendāru, kad ik pa četriem gadiem tiek pievienota papildu diena — 29. februāris, ar mērķi saskaņot kalendāru ar zemes kustību ap sauli. Atšķirībā no lielākās daļas kalendāru ķīniešu mēness kalendārs neskaita gadus bezgalīgā secībā, bet sastāv no 12 gadu perioda, kas atkārtojas piecas reizes, lai sasniegtu 60 gadu ciklu. Katrs 12 gadu periods sastāv no divām daļām — „debesu zariem” un „zemes saknēm”. Debesu zars sastāv no desmit simboliem — desmit nedēļas dienu nosaukumiem, ko lietoja senie ķīnieši; savukārt zemes sakne sastāv no 12 dzīvniekiem, kas nāk no ķīniešu zodiaku cikla. Vienu gadu veido, apvienojot katru zaru ar katru otro zemes sakni. Tādējādi, kad visas iespējamās kombinācijas starp debesu zariem un zemes saknēm ir bijušas, kopā veidojot 60 gadus, tiek radīts pēdējais cikls, un pēc tam viss tiek sākts no jauna. Šī cikliskā datēšanas metode tiek uzskatīta par vienu no ilgāk izmantotajām laika mērīšanas sekvencēm vēsturē. Mūsdienās vispārīgos nolūkos Ķīna izmanto Gregora kalendāru, saules kalendāru, bet mēness kalendārs joprojām ir galvenais, ko vairākas Ķīnas un Austrumāzijas kopienas izmanto, lai noteiktu svinību datumus, piemēram, gadadienas, kāzu dienas, Ķīniešu Jauno gadu un citus svētkus.

Lunāru I sērija

Visas 12 zelta monētas no Lunārās I sērijas kolekcijas ir kaltas. Šis mēness kalendāra cikls aizsākās 1996. Žurkas gadā un noslēdzas 2007. Cūkas gadā. Visas lunārās sērijas monētas ir ar Austrālijas valdības izdotu aktu atzītas par likumīgu maksāšanas līdzekli.

Līdz 1999. gadam lunārās sērijas monētas tika ražotas četros izmēros — 1/20 unces, 1/10 unces, 1/4 unces un 1 unces izmērā. Kopš 2000. gada monētu klāstā tika iekļautas arī 2 unču, 10 unču un 1 kg monētas, toties 2004. gadā tām pievienojās 1/2 unces monēta.

Pērtas Monētu kaltuve

Pērtas Monētu kaltuve ir pasaulē atzīta monētu kaltuve un dārgmetālu apstrādātāja, kas atrodas Pērtas pilsētā, Rietumaustrālijā. Pērtas Monētu kaltuvi dibināja 1896. gadā Lielbritānijas Karaliskā naudas kaltuve pēc tam, kad Rietumaustrālijā tika atklātas zelta atradnes. Pērtas Monētu kaltuves uzdevums bija apstrādāt no raktuvēm iegūto zelta rūdu un no apstrādātā cēlmetāla kalt zelta suverēnus. Laikā no 1899. līdz 1931. gadam Pērtas Monētu kaltuve saražoja lielu daudzumu zelta suverēnu, ko izsūtīja pa visu Austrāliju un Britu impēriju, lai tos lietotu kā apgrozībā esošo valūtu. Briti kontroli pār Pērtas Monētu kaltuvi 1971. gadā nodeva Rietumaustrālijas valdībai, kura pēc tam pārņēma arī monētu kaltuves īpašumtiesības. Mūsdienās Pērtas Monētu kaltuvi cildina par augstas kvalitātes pasaules līmeņa investīciju dārgmetālu monētām, kā sudraba monētām „Kukaburra” vai „Koala“, kā arī Lunāra sērijas monētām. Kopš 1934. gada Pērtas Monētu kaltuve ir Londonas Zelta tirgus (LDTA — Londonas Dārgmetālu tirgus asociācijas (London Bullion Market Association) priekštece) biedre.Gulbja attēls, kas ir monētu kaltuves oficiālā atpazīstamības zīme, kura reģistrēta LDTA, ir starptautiski atzīta, un tās iedvesmas avots ir monētu kaltuves atrašanās vieta Pērtā, kurai cauri plūstošās galvenās upes nosaukums ir Swan (gulbis).