Vēsture
Francijas zelta franka izcelsme
Zelta franka aizraujošā vēsture aizsākās 14. gadsimtā Simtgadu kara laikā. Tas bija laiks, kad starp Franciju un Lielbritāniju notika ilgstoša konfliktu virkne, un Kaujas pie Puatjē laikā 1356. gadā Francijā angļi saņēma gūstā Francijas karali Žanu II. Angļi vēlējās par Francijas karali saņemt izpirkuma naudu trīs miljonu zelta monētu apmērā. Kad tika panākta vienošanās par nosacījumiem, karali Žanu atbrīvoja, un viņa atgriešanās no gūsta tika atzīmēta, izdodot zelta monētu ar nosaukumu franc à cheval („brīvs uz zirga”), atsaucoties uz to, kā karalis kā brīvs cilvēks izjāja no gūsta zirga mugurā. Lai arī jaunās zelta franku monētas pēc tam tika izmantotas tirdzniecībā visā Francijā, tās bieži tika revalvētas. Situācija mainījās, kad Napoleons Bonaparts nāca pie varas 19. gs. sākumā.
Napoleons Bonaparts apstiprināja Francijas 20 franku zelta monētu.
Uzskatīts par vienu no pasaules vadošajiem militārajiem līderiem, Napoleons Bonaparts ar savām labajām politiķa prasmēm pēc Francijas revolūcijas beigām iecēla sevi par Francijas valdības Pirmo konsulu. Kā pārliecinošs zelta piekritējs, 1803. gadā viņš apstiprināja Napoleona zelta monētas standartizāciju un izveidi. Jauno monētu sākotnēji izkala divās — 20 franku un 40 franku — nominālvērtībās. Vēlāk tika izdotas un dažādos laikos izkaltas arī 5, 10, 50 un 100 franku monētas, bet vispopulārākā un visvairāk eksemplāros izkaltā bija 20 franku zelta monēta. 20 franku Napoleona zelta monēta svēra 6,45 gramus, un tās sastāvā bija 90% jeb 5,805 grami zelta. 20 franku zelta monēta pēdējo reizi tika emitēta 1914. gadā un, lai arī tās dizains un uz tās esošais attēls šajā laikā mainījās, monētu nominālvērtība un vienveidība saglabājās tāda pati, kas veicināja monētas labo slavu un popularitāti kā viena no uzticamākajām un precīzākajām zelta monētām. Visas 20 franku zelta monētas, kas tika izkaltas 19. un 20. gs., tika sauktas par Napoleoniem.
Uz Francijas 20 franku zelta monētas attēlotais eņģelis
Šīs monētas reversa dizainu 1791. gadā izstrādāja pazīstamais gravieris Ogistēns Diprē (Augustin Dupré). Eņģeļa motīvu dažkārt dēvē par „veiksmes eņģeli”, „brīvības ģēniju” vai „sargeņģeli — Francijas ģēniju”. Vairāku nosaukumu iemesls ir ar monētu apvītās dažādās leģendas un nenoteikta Diprē mākslas darba interpretācija. Kad 1789. gadā franču revolūcijas laikā tika gāzta aristokrātu dinastija, lai apliecinātu jauno kārtību, bija nepieciešama jauna monēta. Revolūcija māksliniekiem un gravieriem sniedza vairāk radošās brīvības, ņemot vērā, ka pirms tam uz monētām attēloja valdniekus. Diprē uzvarēja jaunā valūtas dizaina konkursā. Viņa darba iedvesmas avots bija antīkā simbolika.
Uzskata, ka Diprē uz monētas attēlotais eņģelis ir „ģēnijs” — no senās Romas reliģijas cēlies antīks dievišķības simbols. Senajā Romā ticēja, ka ikvienam cilvēkam vai kolektīvai parādībai (cilvēkiem, dabai, dzīvniekiem) piemīt dievišķa būtība jeb dvēsele. Uz jaunās 20 franku zelta monētas reversa attēlotais „ģēnijs” Diprē izpratnē varētu būt „franču revolūcijas dvēseles jeb gara” simbols.
„Ģēnija” asociācija ar eņģeli radās no stāsta, kā pats Ogistēns Diprē izbēga no nāvessoda „ valdošajās šausmās”, kas apzīmēja vardarbības laiku pēc franču revolūcijas, jo mākslinieku no draudiem pasargāja „eņģeļu monētas” viņa kabatā. Gadu gaitā šīs stāsts tika pārstāstīts, radot leģendu, ka monēta ir veiksmes zīme. Leģenda par monētai piedēvētajām spējām kļuva tik spilgta, ka runāja, ka Napoleons cietis sakāvi Vaterlo kaujā, jo viņš pazaudējis savu 20 franku eņģeļa zelta monētu, ko imperators parasti nēsāja līdzi veiksmei savos kara gājienos.
Kaut gan neviens no šiem pieņēmumiem nav pierādīts, 20 franku eņģeļa monētas skaistais un mītiskais dizains to bez šaubām ir padarījis par vienu no atpazīstamākajām un kārotākajām Napoleona sērijas zelta monētām.