Izveidot jaunu Brīdinājumu par cenu

Par kapitāla pieauguma nodokli un ieguldījumu zeltu 2018. gadā stāsta advokātu birojs “Šķiņķis Pētersons”

Publicējis Tavex sadaļā Aktualitātes 31.01.2018
Zelta cena (XAU-EUR)
1 033,67 EUR/oz
  
+ 0,28
Sudraba cena (XAG-EUR)
12,86 EUR/oz
  
- 0,01

Nodokļu reformas ietvaros ar 2018. gada 1. janvāri stājas spēkā vairākas izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Likuma grozījumi skar iedzīvotājus, kuri, sākot ar 01.01.2018, ir pārdevuši vai plāno pārdot Latvijā ieguldījumu zeltu (investīciju zeltu). Atbildes uz svarīgākajiem jautājumiem par ieguldījumu zeltu un nodokļiem sniedz zvērinātu advokātu biroja “Šķiņķis Pētersons” pārstāvis, zvērināts advokāts Matīss Šķiņķis.

1. Vai ieguldījumu zelts tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākumu nodokli?

Saskaņā ar LR likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta 2. punkta 7. daļu ieguldījumu zelts ir kapitāla aktīvs.

Kapitāla pieaugumu, ko LR iedzīvotājs gūst no ieguldījumu zelta pārdošanas, apliek ar kapitāla pieauguma nodokli.

2. Kā noteikt ienākumu no kapitāla pieauguma?

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību.

3. Kādos gadījumos ir jāiesniedz deklarācija par ienākumiem no kapitāla pieauguma?

Deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniedzama gadījumos, kad nodokļu maksātājs pārskata periodā gūst ienākumus no kapitāla pieauguma vai ja nodokļu maksātājam – nerezidentam – iedzīvotāju ienākuma nodoklis no šiem ienākumiem nav ieturēts izmaksas vietā, vai arī, ja nodokļu maksātājs – nerezidents – vēlas atgūt pārmaksāto (ieturēto) iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma ienākuma.

4. Vai pareizi ir teikt, ka gadījumā, ja ieguldījumu zelta pārdošanas rezultātā ir zaudējumi vai negatīvs kapitāla pieaugums, kapitāla pieauguma deklarācija nav jāiesniedz?

Normatīvie akti nenosaka, ka šādā gadījumā būtu jāiesniedz deklarācija. Līdz ar to ir pareizi teikt, ka šādā gadījumā kapitāla pieauguma deklarāciju var nesniegt. Tomēr praksē ir redzams, ka, ja persona nav sniegusi informāciju VID par to, ka darījuma rezultātā ienākums nav gūts, VID sazinās ar nodokļu maksātāju un informē par iespējamo nepieciešamību nomaksāt kapitāla pieauguma nodokli no visas atsavinātā kapitāla aktīva summas un lūgumu precizēt darījuma informāciju. Šādā gadījumā nodokļu maksātājam tāpat ir jāsniedz informācija VID, pamatojot to, kādēļ kapitāla pieauguma deklarācijas nav sniegta. Turklāt, ja nodokļu maksātājs ignorē VID pieprasījumu sniegt papildus skaidrojumu par darījumu, pastāv risks, ka VID veiks nodokļa, nokavējuma naudas un soda naudas uzrēķinu. Lai no tā izvairītos, nodokļu maksātājs jau sākotnēji var sniegt VID deklarāciju arī par negatīvo kapitāla pieaugumu.

5. Kādus iegādes vērtības apliecinošus dokumentus var iekļaut deklarācijā?

Praksē cilvēkiem ne vienmēr paliek preces iegādes dokumenti, tomēr būtu jacenšas saglabāt vai sameklēt pēc iespējas vairāk dokumentāru pierādījumu, kas liecina par kapitāla aktīva vērtību iegādes brīdī. Šādi dokumenti var būt, piemēram: kvīts, čeks, rēķins, pavadzīme, bankas maksājuma uzdevums, konta izraksts, tirgotāja rakstisks apliecinājums par zelta iegādes vērtību vai kāds cits dokuments, no kura var pārliecināties par kapitāla aktīva vērtību tā iegādes brīdī.

6. Kādas ir svarīgākās likuma izmaiņas par nodokļu nomaksu no kapitāla pieauguma ieguldījumu zeltam?

a) Sākot ar 2018. gada 1. janvāri kapitāla pieauguma nodokļa likme tiek piemērota 20% (iepriekš – 15%) apmērā;

b) Izmaiņas kapitāla pieauguma deklarācijas iesniegšanas termiņiem 2018. gadam;

Aprēķinātā nodokļa summa arī turpmāk būs jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas.

Sākot ar 2018. gada 1. janvāri deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas termiņš atkarīgs no ceturksnī gūtā ienākuma apmēra:

Ja personas (Latvijas rezidenta) kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniegs 1000 €, deklarācija būs jāiesniedz reizi ceturksnī līdz tā mēneša 15. datumam, kas seko pēc ceturkšņa, kad gūti ienākumi no kapitāla pieauguma.

Savukārt, ja personas kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniegs 1000 €, tad deklarācija būs jāiesniedz līdz nākamā kalendārā gada 15. janvārim.

Deklarācijas iesniegšanas termiņi:

CeturksnisIenākuma no kapitāla pieauguma, kas pārsniedz 1000 €, gūšanas periodsDeklarācija iesniegšanas termiņšKapitāla pieauguma nodokļa nomaksas termiņš
I01.01.-31.03.2018līdz 16.04.2018 (ieskaitot)līdz 2.05.2018
II1.04.-30.06.2018līdz 16.07.2018 (ieskaitot)līdz 31.07.2018
III1.07.-30.09.2018līdz 15.10.2018 (ieskaitot)līdz 30.10.2018
IV1.10.-31.12.2018līdz 15.01.2019 (ieskaitot)līdz 30.01.2019

c) Ar 2018. gada 1. janvāri ir mainīta nerezidentam piemērojamā likme, ja nodokli no kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākuma ietur izmaksas brīdī. Izmaksātājam jāietur 3% no izmaksātās atlīdzības (agrāk 2%).

7. Kā rīkoties, ja gada griezumā vienā zelta pārdošanas darījumā, iedzīvotājs gūst kapitāla pieaugumu, taču otrajā darījumā (piemēram, pārdošana notiek citā ceturksnī) zelts tiek pārdots ar zaudējumiem?

Ja kādā no ceturkšņiem, pārdodot zeltu, tiek gūts kapitāla pieaugums, taču citā ceturksnī zelts tiek pārdots ar zaudējumiem, tad, lai segtu zaudējumus, kas nav segti taksācijas gada laikā, ir jāiesniedz gada kapitāla pieauguma ienākumu precizēšanas deklarācija, sākot ar pēctaksācijas gada 1. martu.

Piemēram: 2018. gada 1. ceturksnī peļņa zelta pārdošanas rezultātā ir 1100€ (samaksāts nodoklis 220€ līdz 2.05.2018), 2. ceturknī zaudējumi -500€, 4. ceturksnī – zaudējumi -600€. Rezultātā, aizpildot precizējošo kapitāla pieauguma deklarāciju pēc 2019. gada 1. marta iedzīvotājam tiks atmaksāta atpakaļ summa 220€, jo taksācijas periodā kopējais kapitāla pieaugums bija 0.

Kā jau iepriekš norādīts, ja personas kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedza 1000 €, tad gada kopējā kapitāla pieauguma deklarācija būs jāiesniedz līdz nākamā kalendārā gada 15. janvārim.

Piemēram: 2018. gada 1. ceturksnī zaudējumi -100€, 3. ceturksnī peļņa +200€, 4. ceturksnī – zaudējumi -100€, iedzīvotajam jāiesniedz gada kopējā kapitāla pieauguma deklarācija līdz 2019. gada 15. janvārim. Šajā piemērā sanāk, ka kapitāla pieauguma nodokli nebūs jāmaksā, jo kopējais kapitala pieaugums ir 0.

Kā arī Ienākumus/zaudējumus, kas rodas no zelta atsavināšanas, deklarējot, var summēt ar cita veida kapitāla aktīvu ienākumiem/zaudējumiem, piemēram, akcijām.

Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties ar Tavex, zvanot +371 6720 5533 vai rakstot uz tavex@tavex.lv

_________________________

Izmantotie avoti un saistītie tiesību akti:
Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”: https://likumi.lv/doc.php?id=56880
Valsts ieņēmumu dienests: https://www.vid.gov.lv/lv/mainas-nodokla-nomaksa-no-kapitala-pieauguma
VID informatīvais materiāls: https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/iin_grozijumi_informativais.pdf

Jums būs interesanti lasīt arī